Lai notiek !

Jau novembrī sākot no Firefox 57. versijas Mozilla nolēmusi pilnībā visu sačakarēt.

Atverot firefox add-on (spraudņu) lapu jau tagad redzam, ka 99% lietoto add-on rādās, kā "Legacy". Ko tas nozīmē?

To mums Mozilla laipni paskaidro:

What's happening?
In the past, add-ons often stopped working each time a new version of Firefox was released, because developers had to update them every six weeks to keep them compatible. Since add-ons could also modify Firefox internal code directly, it was possible for bad actors to include malicious code in an innocent-looking add-on.

To address these issues, and as part of broader efforts to modernize Firefox as a whole, we’ve been transitioning to a new framework for developing Firefox extensions. Outside of rare instances, add-ons created with the new standard, called WebExtensions, won’t break in new Firefox releases. You can still personalize Firefox with add-ons the same way you do now, except they won’t break in new Firefox releases.
Note: Starting in Firefox 57, which will be released in November 2017, only add-ons built with this new technology will work in Firefox. These are indicated by the "Compatible with Firefox 57+" label on addons.mozilla.org (AMO). Add-ons built with the old technology are labeled "Legacy" in the Add-ons Manager (about:addons) tab.

Lai arī ideja varbūt ir cēla un pareiza, esmu pārliecināts, ka tas kas patiesībā notiks ir tas, ka liela daļa add-on (spraudņu) autoru atmetīs tam visam ar roku un pateikts - ejiet dillēs, neko mēs nepārtaisīsim. Līdz ar to 99% manis izmantoto spraudņu, protams, nestrādās.

Interesanti, kad no apgrozības pazudīs vecā izlaiduma 50 euro naudas zīmes? Prognozēju, ka pēc gada gada laikā.

Ja vecā laiduma 5, 10 un 20 euro banknotes vairs Latvijā nekur ikdienā nav sastopamas, tad vecā 50 euro banknote vēl ir pieejama "biezā slānī". Ir gadījies izņemt pat no bankomāta (daudz).

Biju pārliecināts, ka komercbanku pienākumos ietilpst veco naudu nomainīt pret jauno, bet laikam jau tā nav.

Apskatoties publiski pieejamu statistiku par Latvijā darbojošos banku izdotajām maksājumu kartēm Latvijas komercbanku asociācijas vietnē redzam interesantu lietu: ja pirmās vietas izdoto maksājumu karšu ziņā likumsakarīgi ieņem bankas, kam ir liels bankomātu skaits, tad 6. vietu ar 0 (papildināts: tomēr esot vismaz 2) bankomātiem ieņem Norvik banka.

Kā viņiem tas ir izdevies - nesaprotu !

Apskatoties Norvik bankas cenrādi, tas ir bezgala nejēdzīgs - skaidru naudu no ATM bez maksas izņemt nevar un pat pirkumiem ar standarta kartēm tiek piemērota 0.5% komisija.

Papildināts:
skatīt komentāru par Pilsētnieka karti.

Nesaprotu, kā šīs bankas klienti to pacieš un vēl nav pārgājuši kur citur.

Statistika uz 31.03.2017
(http://lka.org.lv/lv/statistika/maksajumu_kartes.html)

Izdoto maksājumu karšu skaits / Bankomātu skaits:

1. Swedbank - 981 038 / 390
2. SEB - 505 951 / 212
3. Citadele - 365 219 / 169
4. DNB - 176 711 / 144
5. Nordea - 86 118 / 75
6. Norvik - 76 368 / 0 2
7. Privatbank - 26 449 / 14
8. Meridian Trade Bank - 16 457 / 0
9. Rietumu banka - 15 888 / 1
10. ABLV - 14 164 / 0

Ja pat Rīgas centrāltirgū lētākā cena sviestam, ko var atrast par 200gr paciņu, ir 1.60eur, tad skaidrs, ka kāds "augšā" ir vienojies, ka tā tam būs būt.

Ekonomiskais pamatojums 100% cenu lēcienam relatīvi nelielā laikā nav nekāds.

Normāla cena manā skatījumā ir 0.80 - 1.00eur par 200gr.
Un tāda šī cena arī bija vēl relatīvi nesen (piemēram, 2016. gada sākumā).