Iepriekšējā gada nogalē devos īsā braucienā uz Šrilanku. Laiks bija tik cik bija, tāpēc redzēju to, ko redzēju.

Te būs neliela atskaite par braucienu... Bilžu nav daudz un tikai nedaudzas izlieku publiskai apskatei. Tas laiks, kad ceļojumos uzņēmu miljons bilžu ir jau sen pagājis.

Saraksts papildināts ar 2 jauniem ierakstiem (izcelti treknrakstā).

Ar Cinnamon Air bija interesanti. Konkrētais lidojums, kā izrādījās,  notiek no militāras aviobāzes, kas vienlaicīgi kalpo arī kā civilais lidlauks iekšējiem pārlidojumiem.

To uzzināju pēc tam, kad sāku online pētīt, kur tad īsti tā lidosta ir, jo vietējie aborigēni teica, ka nekādas lidostas nav.

Izrādās, ir gan. Tomēr, lai tiktu bāzes teritorijā, 48h iepriekš aviokompānijai jāiedod autovadītāja un viņa auto dati, kurš piegādās pasažieri un tad aviokompānija tālāk dod datus militāristiem, kas apsargā bāzi.

Bija mazlietiņ stresiņš, lai to visu saorganizētu, bet viss bija OK.

Vietējiem mazlietiņ arī laika izpratne klibo. Bija sarunāts, ka auto uz lidostu būs 11:00. Protams, 11 nekas nenotiek. Tiek veikti pāris zvani, un auto tiek solīts "in 10 minutes". Beigās auto atbrauc ap 11:25 (lidojums bija paredzēts 12:15 un lidostā jābūt 30min iepriekš). Tomēr paspēju laicīgi.

Bija interesanti lidot nelielā lidmašīnā, kur bez tevis ir vēl 4 pasažieri. Skati uz valsti no augšas - super.