1. Par progammētāju Latvijā var strādāt gan [tikai] vidusskolu beigušie, gan bakalauru saņēmušie [jo noteicošais ir talants, vēlme mācīties un laba izpratne, ko iegūst, pašam mācoties]. Varbūt izklausīsies  pēc ķecerības, bet maģistra grāds būtībā nav nepieciešams, ja vien nevēlas nākotni saistīt ar doktora grāda iegūšanu vai mācīt programmēšanu citiem cilvēkiem. Te gan jāņem vērā, ka "attīstītajās" ārzemēs mūsu bakalaurs tiek vērtēts kā nepabeigta augstākā izglītība, cik zinu.

2. Tikai ar skolā/universitātē iegūtām zināšanām praksē par programmētāju nevar strādāt. Jābūt pieredzei. Šeit labi, ja ir uzņēmumi, kas veic jauniņo apmācību. Paralēli tam,  protams, jāmācās pašam - jālasa, jāraksta pirmais kods, jātestē utt. Bezmaksas mācību materiāli - pilns internets (aut. piez.: vēlams lasīt grāmatas!). Ja izstrādes lietas interesē jau skolā, jau tad jānodarbojas ar programmēšanu, kaut vai tikai sev pašam. Tādā veidā tiek uzkrāta pieredze!

3. Labu algu nevienam nemaksā, ja pat "liekas, ka esmu pelnījis". Par algu ir jācīnās, jāliek sevi manīt. Jābūt tādai filozofijai - ka tu ar savām zināšanām uzņēmumam esi kā "firma, kas piedāvā pakalpojumu par noteiktu maksu". Programmētāji, kuri savā sfērā nostrādājuši vismaz 5 gadus, tiek meklēti kā ar uguni. Par Latvijas algu līmeni uz Eiropas un pasaules fona - tas ir cits stāsts...

4. Ja neplāno strādāt specifiskā statistikas sfērā vai datu analīzes sfērā, tad visbiežāk nekāda matemātika padziļinātā veidā programmētājam nav nepieciešama. Tas ir labi iesakņojies un apzināti uzturēts mīts! Protams, jāmāk reizināt, dalīt, aprēķināt vidējo, sakārtot augoši, dilstoši, atrast atlikumu, noapaļot u.tmldz. (Šeit kā izņēmumu vēl varētu minēt spēļu industriju.)

5. Mūsdienās, atšķirībā no 5-10 gadus senas pagātnes, vairs nav runa par "Java programmētāju" vai "C# programmētāju" (te uzsvars uz vispārēju un  nekonkrētu nosaukumu). Viss ir tik ļoti attīstījies un informācijas daudzums ir tik apjomīgs, ka vienā programmēšanas valodā tu specializējies var specializēties pa noteiktu līniju, piemēram, kāda noteikta Java framework-a programmētājs, C# ASP.NET MVC programmētājs u.tmldz. Programmēšanu tehniski var iemācīties jebkurš, bet ir jāmāk to pielietot praksē, zināt kad un kādus framework-us izmantot un kā izmantot.

6. Neskatoties uz to, ka programmēšana=izstrāde=jaunrade (kaut kā nebijuša, jauna radīšana), tomēr tas nav priekš visiem. Primitīvi salīdzinot, 80%-90% ikdienas darba ir "rakāšanās" pa kodu (uz ekrāna palaista programma, kurā redzams teksts, nekas vairāk) un rezultāts nav taustāma lieta. Kā arī bieži ir jāpaļaujas uz intuīciju vai neatlaidību, lai atrisinātu kādu tehnisku problēmu.

7. Ir jāsaprot, ka programmētājs tiešām ir ļoti vērtīga profesija Latvijas attīstības kontekstā, jo praktiski vienmēr šī profesija ir saistīta ar augstu pievienoto vērtību!