Esmu atpakaļ no 2 nedēļu ceļojuma pa Nepālu.

Te būs īsa atskaite, iekļaujot izmaksas (ar ļoti maz vai nemaz bildēm, jo vēl izjūtu "jet lag", tas ir neesmu atguvies pilnībā no lidojumiem/laika zonām un fiziski nav laika visu apstrādāt/ielikt), Šis apraksts, protams, nekādi nevar parādīt un aprakstīt visu to kolorītu, lieliskos dabas skatus un komunikāciju ar vietējiem, ko redzēju un piedzīvoju Nepālā.

Ir sabildētas tonna ar bildēm un kaudzīte (51) ar HD video un audio ierakstiem, bet viss vēl jāsašķiro un diezvai visu to izlikšu publiskai apskatei. Draugi zinās, kur varēs apskatīt

** Iespējams Noteikti, ka laika gaitā aprakstam tiks pievienotas vairāk bilžu un arī teksts vēl papildināts, iekļaujot sīkākas piedzīvotā nianses un arī praktisku informāciju par Nepālu**

Raksts pēdējo reizi atjaunots - 24.09.2013 plkst. 20:17.
Papildināts 08.09 dienas apraksts.
 
Kaut kad vēlāk būs vēl ! (tuvāko dienu, nedēļu laikā)

Ievads:
Iepriekš nekad Nepālā nebiju bijis, tāpēc šī valsts pirms brauciena bija liels nezināmais. Protams, apskatījos info internetā un palasīju ceļvežus, tomēr kā tur viss būs var uzzināt tikai aizbraucot. Šis man bija kā izpētes brauciens, lai iespējams, nākotnē atgrieztos jau apjomīgākam braucienam vēlreiz. Šoreiz ideja bija padzīvoties pāris dienas pa galvaspilsētu Katmandu, tad doties kalnos uzkāpjot līdz Poon Hill (3210m) un izmetot vēl kādu loku pa kalniem doties jau atpakaļ.

Viss izdevās!

Jeb nu gandrīz viss (mazlietiņ neizdevās iekļauties ieplānotajā budžetā, bet nu es par to nekreņķējos)

01.09.2013
Izlidoju no Rīgas uz Stambulu ar Turkish Airlines. AirBaltic ignorēju principā dēļ viņu "kapeikpisēju" politikas dēļ. Turki nevienā no lidojumā posmiem netaisījās bagāžu  pārbaudīt/svērt vai kā citādi Tevi čakarēt. Pirmais iespaids par turkiem palika ļoti labs.

Turcijas lidosta likās liela/saprotama un ātri "iebraucama" arī esot tur pirmo reizi. Brīvajā laikā starp lidojumiem paklīdu pa tax free zonu un apskatīju ko tādu varētu nopirkt lidojot mājup.



02.09.2013
Agrā rītā ielidoju Nepālas galvaspilsētā Katmandu. Tā kā izrādījās, ka turkiem šis ir pirmais reiss uz Katmandu, tad arī Nepālas pusē sagaidīšana bija grandioza - sarkanais paklājs, vietējais orķestris u.t.t. Patīkami!

Lidostā uzreiz ieslēdzu Osmand+ programmu ar karti un GPS savā viedtālrunī Note2. Noorientējos un pasūtīju dillēs vismaz 10 taksistus, kas piedāvāja aizvest, jo biju iepriekš nolēmis uz pilsētu doties kājām, jo lidosta "pa lielām šeibām" nav tālu.

Pirmais uzdevums bija atrast bankomātu, lai izņemtu vietējo naudu. Nez kāpēc to neizdarīju lidostā, tāpēc vienkārši gāju pa pilsētu un skatījos, kur ir kāds ATM. Tādu nebija. Vismaz sākumā. Pirmais iespaids par Katmandu - skaļa, trokšņaiņa, elektrības vadu mudžekļi, visur mētājas drazas. Kādā brīdī atradās arī ATM, bet tāds dīvains - bez nekādām uzlīmēm ar atļauto karšu tipiem. Tādā neriskēju likt iekšā savu karti. Otrs ATM bija ar attiecīgām uzlīmēm, bet paziņoja, ka mana karte esot "invalid". Tad beidzot trešajā piegājienā pie cita ATM viss notika - tiku pie vietējās naudas un varēju nopirkt kaut ko dzeramu, jo nereāli sāka slāpt. Pa ceļam arī sāka līt lietus.

Ņemot ārā naudu no ATM naudas vidējais kurss, ieskaitot kartes izdevējbankas nodevas par izņemšanu man sanāca tāds:

1 Nepālas rūpija  = 0,00529 Ls jeb 1 Ls = 189 Nepālas rūpijas.

Savukārt mainot Amerikas dolārus kurss bija 1 USD = 99.64 rūpijas (pilsētā Pokhara) un Katmandu bija 1 USD ~ 102 vai pat 105 rūpijas.





Kad nu pie naudas bija tikts, tad otrais uzdevums bija sadabūt vajadzīgās atļaujas kāpšanai kalnos. Jau Latvijā esot biju sabakstījis koordinātes visiem ievērības cienīgajiem objektiem pilsētā un atrast vajadzīgo vietu grūtības nesagādāja. Aizpildīju visus papīra blāķus un tiku pie TIMS card un Annapurna permit.

Tad devos uz viesnīcu Thamel rajonā. Thamel rajons Katmandu pilsētā ir tāds uz tūristiem orientēts pasākums ar nenormāli daudz visādiem veikaliem un ēstuvēm.

Iečekojos. Atpūtos. Secināju, ka gaisma numuriņā nav vispār. Nesabēdājos, jo lasīju, ka Nepālā tas ir normāli ka kaut kādā dienas daļā nav elektrības. Gāju ielās izpētīt Thamel rajonu

Vakarā atgriežoties secināju, ka gaismas nav joprojām un nolēmu ka tas nav pieņemami.

03.09.2013
Izčekojos no hoteļa, jo elektrība ir vitāli nepieciešama viedtālruņa ar gps (Note 2) darbībai. Bija mazlietiņ besis (lija lietus) un tāpēc atrodot gps kartē pasaulē pazīstamas viesnīcu ķēdes nosaukumu daudz nedomāju un devos uz turieni un iečekojos samaksājot par palikšanu iespaidīgu ciparu. Kā tagad izrādījās tā bija 5 zvaigžņu viesnīca, hehe. Protams, vajadzēja iet prom, ieraugot cenu, jo Katmandu viesnīcas ir ļooooti daudz, bet nu tad bija mazliet besis, jo lija lietus un nekur negribējās citur iet. Paliku tur un baudīju Eiropas līmeni. Vai nu gandrīz Eiropas līmeni (kā izrādījās pie čekošanās ārā). Paklīdu vēl mazliet pa Thamel rajonu.



04.09.2013
Izdomāju, ka jāapskata pilsētā lielākā Stupa. Devos uz turieni (ar kājām, protams). Apskatīju. Tad izdomāju, ka jādodas uz blakus pilsētu Bhaktapur, kur esot kruta vecpilsēta. Pa ceļam sanāk iet garām kādai skolai. Uzreiz mani pamana bariņš skolēnu.



Ceļš bija garš. Cepināja saule. Kājas nogura nereāli Kaut kad pievakarē beidzot biju aizgājis. Man patika! Tiešām viss tāds vecs un senatnīgs. Kopējo iespaidu gan mazliet bojāja visur neiztrūkstošās tirgotavas.
Atpakaļ braucu ar taksi, jo bija jau tumšs un atpakaļ noiet to gaisa blāķi nepietiktu spēka. Viss brauciens ir ierakstīts video. Paēdu vakariņas Gaya restorānā, kas ir tāda forša/ieteicama vieta Katmandu.

05.09.2013
Devos apskatīt Monkey templi. GPS mani izveda pa tādu mazdārziņu un privātmāju rajonu, kur bez gps nekad nebūtu iedomājies iet. Ceļš veda pat pa māju pagalmiem. Cepināja saule. Templis foršs ar tik tiešām daudz pērtiķīšiem. No augšas izbaudīju skatu uz pilsētu. Pasmaidīju par kādu krievu tūrisma grupu, kad dzirdēju gidu sakam "Tak, deļaem 3 kruga i potom.... bla bla bla".





Braucot neatkarīgi vienam ir tā priekšrocība pašam būt noteicējam par savu laiku, apstāties kad un kur gribas vai veikt kādas izmaiņas.

Gāju atpakaļ uz pilsētu. Piekusu. Pa ceļam paņēmu velorikšu, lai aizved mani uz Garden Of Dreams. Šī vieta viņiem ir izdevusies. Tā ir kā oāze trokšņainajā pilsētā un negribējās no turienes iet prom. Tur atradu arī "haļavno" WiFi un pavadīju laiku sēžot uz soliņa ēnā un pārsūtot foto, audio ierakstus un sarunājoties pa Skype.



Pēc tam devos atpakaļ uz savu kruto hoteli. Mazliet atpūtos un izdomāju, ka jāapskata vēl viena interesanta vēsturiska pilsēta - Patan. Paņēmu taksi, aizbraucu. Bija jau pievakare. Sabildēju kaudzīti ar fotogrāfijām. Tur "piesējās" kāda uzmacīga kreļļu pārdevēja. Man bija pofig. Krelles mani neinteresē principā. Gāju vien pēc gps, kur gribēju, ar kreļļu pārdevēju nopakaļ. Visu apskatot jau pienāca tumsa, devos atpakaļ uz Katmandu ar kājām.

06.09.2013
Šodien lidojums ar Yeti Airlines uz skaistu pilsētu ezera krastā - Pokhara. Pa nieka 30 minūtēm biju klāt. Gāju pa pilsētu atrast kādu normālu vietu, kur paēst brokastis. Atradu. Paēdu. Tad sameklēju taksistu jeb pareizāk viņš sameklēja mani un par sakarīgu ciparu (1500npr) mani aizveda uz ciematu Naya Pul, kas ir sākuma vieta manam kalnu kāpienam. Prieki varēja sākties



Turpmāko 4 dienu laikā es neredzēju nevienu auto vai mocīti, izņemot kādu ekskavatoru kalna vidū, kurš tur bija atstāts, lai kaut kad uzbūvētu ceļu. Diezgan sirreāls skats. Nebija arī skaidrs, vai tas posms kas attāli atgādināja ceļu, skaitās jau pabeigts vai tikai procesā

Apkārtējie skati bija fantastiski. Sākumā bija jāpiereģistrē TIMS karte un tad pārejot tiltu pie ciemata Birethanti arī Annapurna permit. Šodien bija paredzēts sasniegt ciematu Tikhedunga, kas arī izdevās. Nakšņoju Indra guesthouse. No mana svara ielūza vienkāršā koka redeļu gulta Labi, ka istabā bija otra. Gulēju tur.

07.09.2013
Kāpiens visas dienas garumā no Tikhedunga līdz Ghorepani. Viegli nebija. Sāku saprast, ko tas nozīmē "kāpt", bet redzētie dabasskati atsvēra visu. Pabrīnījos par pārējiem kāpējiem, jo neviens neko nefotogrāfēja tikai "skrēja" uz priekšu - reāli visi pārējie, kurus redzēju kāpa kādas 1.5-2x ātrāk par mani. Dzimuši ziemeļbrieži. heh. Vakarā sasniedzu Ghorepani, kur paliku Hungry Eyes hotel - progresīva un forša vieta, jo numuriņā bija pat elektrības rozete, kas kalnos ir retums.

08.09.2013
Cēlos 4 no rīta. Šorīt vēl pirms saullēkta paredzēts kāpiens uz Poon Hill (kas ceļvežos minēts kā "45min - 1h" attālumā no Ghorepani). Biju jau sapratis, ka diez ko ticēt ceļvežiem grāmatās nevar, jo reāli visus minētos laikus var reizināt ar 2, tad būs jau objektīvāk.

Sākumā mazliet nomaldījos (pa ciematu gāju uz otru pusi), jo gps nekādi negribēja nofiksēt atrašanās vietu. Kad nu beidzot pēc kādām 5 minūtēm vieta tika noteikta, sapratu, ka jāiet atpakaļ un pavisam uz otru pusi.

Kad nu biju uzņēmis pareizo virzienu, varēja redzēt, ka ciematā bija sarosījušies arī citi kāpt gribētāji un laika gaitā 99% no pārējiem mani arī apdzina. Atkal padomāju - "dzimuši, ziemeļbrieži, hehe".

Tomēr ar visu lēno iešanu paspēju sasniegt virsotni pirms saullēkta (bija arī tādi, kas nepaspēja). Skati, kas pavērās no Poon Hill uz apkārtējiem kalniem, bija super !!!!

Vēl kas interesanti, ka kaut kur pusceļā uz virsotni, nepālieši bija uzstutējuši biļešu tirgošanās vietu, kur bija jānopērk biļete (šķiet, maksāja 25 rūpijas). Labi, ka maks bija līdzi.



Otra lieta, kas ļoti noderēja virsotnē bija vienīgā tur esošā tirgošanās būdiņa, kur tika tirgoti dzērieni (Cola, Sprite, tēja, kafija) un kaut kādas arī laikam uzkodas (cepumi?). Karsta tēja ļoti noderēja, jo augšā esot pēc kāda laika jau sāka salt rokas (!). Izdzēru divas krūzes ar melno tēju. Lieti noderēja arī līdzi paņemtā Katmandu pirktā nepāļu stila ziemas cepure.



Trešā lieta par ko nopriecājos, ka uz virsotni nevajadzēja ņemt līdzi mugursomu, jo ceļš atpakaļ vienalga ved caur to pašu Ghorepani ciematu. Ja šo sīkumu nebūtu noskaidrojis iepriekšējā vakarā, tad, protams, būtu ņēmis līdzi somu un kāpiens augšup sanāktu vēl ilgāks Ievēroju, ka daži citi gan bija uzspērušies augšā ar visām mugursomām.

Pēc saullēkta sagaidīšanas un iespaidīgo skatu izbaudīšanas kāpu atpakaļ uz Ghorepani, kur viesnīcā paēdu brokastis un tad devos tālāk uz Tadapani caur iespaidīgiem mežiem. Kārtējais pretī ejošais cilvēks tikai pabrīnījās, ka eju viens bez gidiem un pavadoņiem





Dienas otrajā pusē uznāca nenormāls gāziens. Ceļš tajā brīdī bija cauri masīvam kalnu mežam, bet tas nekādi neglāba no totālas izmirkšanas, lai arī izmantoju līdzpaņemto pončo. Iešana bija ekstrēma. Nāca jau virsū vakars un taciņas lietus laikā pārvērtās jau par strautiņiem. Nonākot Tadapani, biju izmircis pilnībā. Un tad arī lietus kā pēc pavēles mitējās. Mērfijs.

Tadapani, paliku Fishtail guesthouse, pēc kāda gida, kas pavadīja jaunu indiešu pāri,  ieteikuma. Iepazinos ar indiešiem, parunājām. Patiesībā šo pāri biju jau manījis iepriekš un laika gaitā ejot ik pa laikam mēs viens otru apdzinām. Ne jau speciāli, protams, bet tā sanāca.





09.09.2013
Šodien bija paredzēts īss kāpiens (nosacīti īss, kādas 3stundas) sasniedzot ciematu Ghandruk un paliekot te pa nakti. Ciemats Ghandruk bija super, liels un apjomīgs, ļoti skaistā kalnu ieskautā vietā, bez gps te varētu droši apmaldīties. Tomēr nolēmu te nepalikt, bet doties tālāk. Tiku līdz ciematam Landruk, kur arī paliku pa nakti jau zināmajā Hungry eyes hotel. Šajā vietā gan eletrības rozetes istabiņā nebija, bet saruna ar saimnieci to visu atrisināja. Telefons tika aiznests lādēties kopējā telpā.



10.09.2013
Šodien bija doma no Landruk sasniegt ciematu Tolka vai nu arī, ja kājās spēks vēl būtu palicis, tad pilsētu Phedi. Aizgāju līdz Tolka un vietējie teica, ka Phedi nav diezko tālu, tāpēc gāju tālāk. haha. Tieši pēdējais posms likās ļoti grūts kaut arī ceļš visu laiku bija lejup no kalna. Būtu zinājis, ka būs tik grūti, tad iespējams būtu palicis pa nakti Tolka ciematā. Phedi pilsētā atradu taksistu, kurš atkal par pieticīgiem 1000npr (~5Ls) aizveda mani atpakaļ uz Pokhara pilsētu, kur iečekojos jau iepriekš noskatītā hotelī.





Bildē augstāk redzamo meiteni sastapu kaut kur starp kalnu ciematiem un mani joprojām māc jautājums - vai viņa tiešām ikdienā tā staigā nesot kazām zāli vai vienkārši tur stāv visu dienu un "copē tūristus" ?! Pēc uzbildēšanas viņa lūdza naudu, jo esot nabadzīga... hmm, nu nezinu. Pēc drēbēm un visa cita (nolakoti kāju nagi) gan tā neizskatījās. Šīs meitenes vārds ir Elisa. Tiešām nabadzīgus, ielas bērnus varēja uzreiz pamanīt Katmandu pēc tā kā viņi izskatījās. Bet te, tiešām nezinu. Lai gan jāatzīst, ka arī citi sastaptie bērni kalnu ciematos izskatījās kā no pasaku grāmatām iznākuši/uzpucējušies. Var jau būt, ka tas ir saistīts ar tuvojošiem svētkiem. Kāds taksists pastāstīja, ka tuvojas svētki, kas ir speciāli sievietēm. Sīkāk gan viņš nemācēja paskaidrot.

11.09.2013
Tā kā biju "saspiedis" kalnu gājienu par 1 dienu īsāku nekā iepriekš plānots, tad palika laiks Pokhara apskatei. Skaista vieta. Iespēja iznomāt laivu braucienam pa ezeru. Apskatīju novadā slavenāko alu un ūdenskritumu. Bija samērā daudz vietējo tūristu.



12.09.2013
Šodien 7 stundu ilgs brauciens ar autobusu no Pokhara līdz Katmandu. Sākumā nopriecājos, ka autobuss pustukšs, bet pilsētā tika uzņemti vēl pasažieri un man priekša apsēdās indieši - tie nu gan bija "lumpeņi" , izskatījās, kā mucā auguši. Izdzerot pudeli, indietis to izmeta pa logu bez domāšanas no braucoša autobusa, arī citas drazas tika mesta ārā pa logu. Un, protams, krēsls tika max izbīdīts tā, lai būtu ērti viņam, nevis tam, kas sēdēja aizmugurē. Bet nekas, kaut kā jau aizkratījāmies līdz Katmandu. Brauciena laikā, šķiet, pat paspēju iemigt.



Katmandu iečekojos iepriekš rezervētā hotelī netālu no lidostas. Atpūtos. Aizgāju uz Thamel rajonu paēst iecienītajā Gaya restorānā superīgo tomātu krēmzupu un izdzert Everest alu. Šis bija pēdējais vakars Katmandu.

13.09.2013
Lidojums uz Stambulu. Brauciens ar sabiedrisko transportu (metro+tramvajs) līdz vecpilsētai, kur iepriekš rezervēts hotelis. Atpūta. Vakariņas. Nakts.



14.09.2013
Lidojums atpakaļ uz Latviju.



BRAUCIENA IZMAKSAS:

Ekipējums:
Guļammaiss Lafuma Extreme 800 = 37.50ls
Mugursoma Millet Level 25 = 51.80ls
Bikses ar atbilstošu kabatu daudzumu = 24.98ls
Apavi Lafuma M Tipik = 57ls

Šis un tas pirms ceļojuma:
Lietusmētelis = 0.59Ls
Case Logic vāki (priekš Note II) = 5.59Ls
A5 mape = 0.35Ls
Aquapack small waterproof case (priekš Note 2) = 15Ls
6 foto (vīzai u.c) = 2Ls
Rakstāmlietas = 1.06Ls
vāciņi = 0.22Ls

Banku izmaksas (pārskaitījumi u.c.) = 0.32Ls

Tēriņi Nepālā:
Nepālas 15 dienu tūrisma vīza = 25usd (13.36Ls)
TIMS card (2110Rs) = 10,98Ls
Annapurna permit (2000Rs) = 10.41Ls
Izņēmu no bankomātiem Nepālā - 48 000 Rs (256.84Ls)
Samainīju Pokharā 35usd = 3500Rs (18.45Ls)

Naktsmītnes Nepālā:
1. hotelis KTM = 47.71Ls (slikta izvēle, jo nebija elektrības)
2. hotelis KTM = 360Ls (5-zvaigznes, mirkļa vājums, hehe)
3. viesu mājas vai hoteļi kalnos = hvz cik atsevišķi (jāklausās audio faili)
4. hotelis Pokharā = 40USD (21.08Ls)
5. hotelis KTM = hvz cik atsevišķi (jāklausās audio faili)

Aviobiļetes:
Turkish Airlines - RIX-IST-RIX = 162.97Ls
Turkish AirLines - IST-KTM-IST = 276.14Ls
Yeti Airlines - KTM-PKR = 75USD (39,84Ls)

Autobusa biļete no Pokhara uz Katmandu = 20USD (10.54Ls)

Tēriņi Turcijā:
Transports - (10TL) = 2.59Ls
Dažādi sīkumi lidostā = 28.22Ls
Viesnīca Stambulā = 37.39Ls
Vakariņas = 20.74Ls

PAVISAM KOPĀ: 1513.67Ls

Praktiskā informācija:
** tiks pievienota vēlāk**

Kas jāņem vērā?
** tiks pievienots vēlāk**

Pēcvārds:
Nepāla ir ļoti skaista, bet nabadzīga valsts. To varēja just un saprast arī sarunās ar vietējiem.

Ar ko nodarbojas vietējie cilvēki, izņemot tūristu apkalpošanu un tirgošanos īsti skaidrs nebija. Jā, daudz kur bija rīsu lauki. Bet vai ar to pietiek, lai valstī būtu labklājība?

Vai es braukšu vēl ?
Domāju, ka jā! Man patika Nepāla. Ceļoju viens bez gidiem vai somu nesējiem, paļaujoties tikai uz sevi un Note II viedtālrunī esošo GPS un nevienā brīdī nelikās, ka būtu bīstami tur atrasties arī pēc tumsas iestāšanās (nu, protams, neskaitot pašu kāpienu kalnos, tur nokrist bija ļoti vienkārši un bija maksimāli jākoncentrējas, īpaši pēc lietus vai lietus laikā). Vietējie ļoti draudzīgi, saprot vismaz kaut ko angliski. Ar komunikāciju nebija vispār nekādu problēmu.

Visi jautāja no kurienes es esmu un neko nebija dzirdējuši par Latviju, izņemot vienu cilvēku kalnu ciematā Dhampus, kas pēc tam, kad izdzirdēja Latvijas vārdu, jautāja vai es esmu no Rīgas (!). Bet varbūt man tikai izklausījās?

Otrkārt, ko var teikt par vietējiem - viņi nekādā mērā nav uzmācīgi (izņemot dažus tirgotājus Thamel rajonā) un parasti Tev kā svešiniekam nepievērš īsti nekādu uzmanību, ja vien tu viņus neuzrunā pirmais. Arī bērni. Tas mani pat pārsteidza. Vai tas viņiem ir tā ieaudzināts vai jau iedzimts, nezinu. Varbūt vienkārši pieraduši pie svešiniekiem. Ķīnā gan tā nebija, tur mazos ciematos blenza virsū visi un saskrēja apskatīt viss ciems.

Bet ejot pa kalnu taku, ar "Namaste" sveicienu Nepālā Tevi uzrunā vairums vietējo.

Un, jā, daži cilvēki skatījās izbrīnīti vai pārsteigti, kad es viens ar Note2 rokās soļoju gar viņu mājām pa mazām taciņām, bet vairumā gadījumu izskatījās, ka tie nebija nepālieši, bet drīzāk gan indieši.

Visus pārsteidza arī tas, ka ceļoju viens bez gida vai somu nesēja. Jo tomēr riska moments pastāv (1 jauns britu tūrists kā reiz bija nomaldījies un pašreiz notiek viņa meklēšana... foto bija visus checkpointos). Tad nu es skaidroju, ka man ir karte manā telefonā un nevaig man nekādus gidus-šmidus-papildus-naudas-tērētājus



Šis pirmais bija tāds kā izpētes brauciens un otrā brauciena mērķis tad nu būtu sasniegt "Everest Base Camp" , sākot kāpienu pilsētā Lukla, bet šim pasākumam vajag vairāk laika par 2 nedēļām.

Priekā!