Šodien atklāju 1 nelielu turku ēstuvi, norm. Paņēmu turku picu - tāda tiešām nebija ēsta. Ņam, ņam. Sajūtas autentiskas (pat citi apmeklētāji bija turki , pārdevējs, labi ja kaut ko saprot latviski, bet saimnieks runā tikai turciski, vāciski un varbūt kaut ko arī angliski.

Man patika, vismaz līdzīga sajūta kā citās lielās (ne Latvijas) pilsētās.
Blakus bija arī tās pašas firmas turku saldumu bode, kur cits pārdevējs saprata tikai angliski (nu un, protams, turciski). Nopirku turku saldumus.

Nezinu, ko par to saka valodas, darba un sazin vēl kādas tur inspekcijas, man ir pofig. Tiešām bija patīkami parunāt ar pārdevēju angliski.

Jācer gan, ka ar laiku te nebūs otra galējība, ko redzēju Berlīnē... turki, turki un vēlreiz turki, visur kur paskaties turki