Vakar nez kādā sakarā sāku meklēt informāciju par nomaļām salām un cita starpā uzzināju par tādu Tristan da Cunha vulkāniskas izcelsmes salu Atlantijas okeānā uz kuras joprojām dzīvo cilvēki un kas pieejama tikai pa ūdeni. Latviskojums salas nosaukumam it kā ir Tristana da Kuņas sala, nemācēšu teikt, cik tas ir precīzi.

Sala ir britu aizjūras teritorija, tur nav mobilo sakaru, nav banku, nav policijas. Kopā uz salas pašreiz dzīvo ap 266 cilvēku. Elektrību ražo dīzeļģenerators uz vietas salā. Internets - caur 3Mbit satelītlinku uz visiem salas iedzīvotājiem.

Informācija par šo salu mani pamatīgi aizrāva un lasīju dažādu informāciju par tās vēsturi, pagātnes un tagadnes notikumiem vairākas stundas.

Iespaidīgi kaut vai tas, ka tuvākā cietzeme ir 1491 jūdžu attālumā - tas ir Labās Cerības rags Dienvidāfrikā.

Jebkura peldlīdzekļa piestāšana salas iedzīvotājiem ir īpašs NOTIKUMS.

Tiešām grūti iedomāties - kā tas ir, ka tuvākā cietzeme ir vairāk nekā 2700km attālumā. Tā ir kā cita planēta.

Uz salas ir iespējams nokļūt arī kā tūristam ar dažādiem kuģiem, kas pāris reizes gadā piestāj pie salas. Bet plānot jāsāk jau gadu iepriekš, kā arī tas nepavisam nav lēts prieks.