Es vispār pēdējā laikā darbā tik baisi slinkoju, vārdos nevar aprakstīt... ir zudis sākotnējais entuziasms (kas bija aptuveni 2000. gadā), neinteresē lietas, kas patiesībā ir ļoti interesantas tikai tāpēc vien, ka tāpat zināms, ka jaunas idejas neatbalstīs un budžetā līdzekļus neatlicinās (megakonservatīvisms)... es jūtu, ka piepildās teiciens "vienaldzība nogalina", tikai nevis attiecībā par kādu citu, bet par sevi. Viss ir tik vienmuļš un garlaicīgs, arī rudens pelēcība to pastiprina. Ciest nevaru "kaut ko" gaidīt - jādzīvo ir šodienai, vakardiena ir vēsture. Šīs garās penteres stūrakmens ir alga. Tāda nu tā valstele mums ir: vari strādāt darbu, kas patīk un interesē, bet par grašiem kā entuziasts, vai arī darīt, ko tev liek, bet, kas tev riebjas un ir līdz apnikumam, toties tev maksās. Normāla izvēles iespēja pie mums nav paredzēta. Sistēma darbojas.

true