Biju aizlaidis 2nedēļu braucienā uz Ķīnu.
Šis bija mans jau otrais brauciens uz šo valsti.
Biju pilsētās Beijing, Qingdao, Shanghai, Suzhou, Hangzhou.
Galvenais brauciena mērķis bija ikgadējais internacionālais alus festivāls pilsētā Qingdao!

Lidoju ar SAS caur Arlandas lidostu Zviedrijā.
Reģistrējoties atpakaļceļam Pekinas lidostā SAS personāls paziņoja, ka par velti pārvieto mani uz 'Economy Extra', jo reiss neesot pilns. Forši. Pirms iekāpšanas lidmašīnā man pateica, ka norādītajā vietā nevarēšu sēdēt, jo krēsls esot salauzts. "Mēs Jūs pārvietosim uz biznesa klasi". Bezmaksas? "Jā". Jepā! Tas jau bija pavisam labi - sēdēju kā krutais biznesmens. Mega ērti krēsli, daudz vietas, daudzkārtēja ēdināšana, drinki par free, filmas pēc izvēles (ekonomiskajā klasē nebija iespējas izvēlēties filmu sākuma laiku un nebija iespējas nopauzēt vai pārtīt filmu) u.t.t.

Secinājums pēc brauciena ir tikai viens - kaut kad jābrauc atkal !


Attēlā: D sērijas pasažieru vilciens (vidējais brauciena ātrums ap 200km/h!)


Attēlā: Qingdao alus fests!

Attēlā: Great Wall @ Mutianyu


Attēlā: Stilīgs bārs Šanhajā, kurā pastāvīgi tiek uzturēta -5C temperatūra!


Daži novērojumi:
- naivi cerēt, ka kaut viens taksists (jebkurā Ķīnas pilsētā) sapratīs angļu valodu;

- taksometra braucienu cenas ir lētas, var nobraukt tiešām lielus attālumus un samaksāt par to relatīvi maz;

- pērkot feiku branda maku, nav vērts maksāt par to vairāk kā 50rmb;

- pērkot feiku branda pulksteni nav vērts maksāt par to vairāk par 100rmb;

- pērkot dzeramo ūdeni/sulas vairumā gadījumu nav vērts maksāt vairāk kā 3rmb par ūdeni un 5rmb par pudeli sulas;

- lielāko pilsētu bāros alkohola cena ir padārga (alus ap 40-60rmb);

- ieejas biļetes dažādos tūrisma objektos lielākoties ir dārgas (100rmb un vairāk);

- Pizza Hut (pēc ķīniešu drauga vārdiem tas esot labākais picēriju tīkls Ķīnā) ir sūds; labāk izvēlēties picas citur, piem. Šanhajā ēdu daudz garšīgāku picu (38rmb) kādā liela hoteļa restorānā; pica tur bija tik laba, ka paņēmu vēl vienu);

- ēdienu izvēle ir milzīga, sevišķi lielākajās pilsētās nav problēma atrast vietu, kur paēst arī naktī;

- pilsētā Suzhou ir jābūt gataviem atkauties no 'beautiful girls' piedāvātājiem. Noderīgi zināt vārdu 'pujo' jeb 'pujola' - pasakot to, parasti atšujas ātrāk;

- Šanhajā ir ļoti izplatītas 1rmb monētas;

- Ķīniešu ēdienu garšīgums svārstās no 'so-so' līdz 'cool';

- 'fried rise' bezgaršīgums drastiski mainās uz labo pusi uzlejot tiem virsū kaut kādu aso mērci;

- korejiešiem ir garšīgas pankūkas un forši asie ēdieni;

- ķīniešiem ir forši aukstie asie ēdieni;

- naudu Ķīnā vislabāk ņemt arā no lielāko banku ATM (piem. Industrial and commercial bank of China vai Bank of China); mazāko banku ATM (piem. China Misheng Bank) neskatoties uz to, ka uz tiem ir VISA emblēmas, var 'pateikt', ka naudas izņemšana nav pieejama. Naudas izņemšana no ATM neskatoties uz komisijas naudu sanāks lētāka nekā mainīšana uz vietas Latvijā;

- ķīnieši tomātus ēd ar cukuru!!! Ir tāds ēdiens viņiem 'Snowing in volcano' - sagrieztas tomātu škēles uz kurām uzbērts cukurs. Tā kā tomāti man garšo, tad ņēmu to, bet prasīju lai vienkārši sagriež tomātus un atsevišķā trauciņā ieber sāli, kas viņos viesa ļoti lielu (vat ze fak) izbrīnu "Sāls? Kādam nolūkam Jums sāli?"

- lielākoties ēdienkartes ķīniešu ēstuvēs ir tikai ķīniski;

- tā škiet, ka angļu valodas prasme ķīniešiem ir ekstra. Viesnīca, kurā vismaz kāds no personāla prot runāt angliski var izmaksāt dārgāk nekā līdzvērtīga vai labāka līmeņa viesnīca, kurā neviens angliski neprot;

- centrālās gājēju ielas metropoles pilsētās (piem. Wanfujing iela Pekinā) naktī tiek mazgātas izmantojot roku darbaspēku;

- nevienu (arī policiju) neizbrīna naktī ielās uz soliņiem guloši normāli (ne bomži) cilvēki;

- nevienu neizbrīna, ka mazi bērni (vienalga zēns vai meitene) čurā turpat ietves malā uz ielas vai zālājā;

- 2 nedēļu laikā negadījās sastapt nevienu latviski runājošu cilvēku;

- ķīniešu tūrisma kantoru politika ir īpatnēja. Ja pasūtat kādu no tūrēm, jābūt gatavam tam, ka pēc izvēlētā objekta apskates jūs 'it kā starp citu' aizvedīs vismaz uz 1-2 citām vietām-tirgotavām, piemēram, uz 'pērļu muzeju', kas reāli ir liela pērļu pārdotava;

- Internets ir smieklīgi lēts, bet ārzemju (ne ķīniešu) adreses lādēsies lēni. Izmantojot internetu kafūzī, ir jāuzrāda pase;

- publiskais transports ir lēts, piem. 2h brauciens ar autobusu izmaksā 5rmb (36sant.)

- lietderīgi atrast viesnīcu pilsētas daļā, kura būtu tiešā metro tuvumā;

- metro lielajās pilsētās (Pekina, Šanhaja) ir ērts/lēts/ātrs pārvietošanās veids - vajag tikai 'iebraukt' viņu metro sistēmā;

- oriģinālie mūzikas/filmu diski maksā lēti;

- viesnīcās/hosteļos pamatā ir pieejams lērums ar TV kanāliem, no kuriem tikai 1 ir angliski (CCTV 9). Izņēmums bija hostelis Qingdao, kur bija angliski bija pieejams CNN, DW, kaut kāds franču kanāls un pat korejiešu TV;

- satiksmes kustība pilsētās ir ļoti liela. Ja noteiktā laikā ir jābūt kādā vietā, tad noteikti jāparedz krietna laika rezerve nokļūšanai līdz tai  (mēs gandrīz nokavējām vilcienu no Šanhajas uz Pekinu);

- uz ielām ir haoss, satiksmes noteikumus pārkāpj visi - gan gājēji, gan braucēji;

- sēžot pie galda (un ne tikai) ķīnieši vienkārši nespēj uzvesties klusi; ēdot Pekinas pīli viskrutākajā viņu restorānā troksnis no blakus galdiņos sēdošajiem ķiniešiem bija konkrēti nerullējošs;

- pasūtot alu bāros/restorānos jābūt gatavam, ka glāzes lielākoties būs smieklīgi mazas;

- jebkurā ziņu izlaidumā vismaz 1 ziņa bija kaut kādā saistītā ar nākamā gada olimpiskajām spēlēm.

Piezīme: 1rmb = ~7santīmi