Tikko kā atgriezos no Kaukāza kalniem. Precīzāk, gala mērķis bija Karačajevas-Čerkesijas republika. Ceļojums bija vienkārši fantastisks, skarbs un neatkārtojams... ja neskaita krievu miličus.

Izbraucām no Rīgas ar auto. Bijām jau rezervējuši naudu kukuļiem, bet ko tādu nebijām gaidījuši. Dokumentu pārbaudes notiek ik pa 50 km, vidēji. Mūsu ceļš bija ~2500 km. Visai drīz sapratām, ka likums un noteikumi šajā valstī ir kā stabs. Pārkāpt nedrīkst, bet apiet var. Turklāt katram milicim ir sava likuma interpretācija.

Pirmais padoms, ko varu dot, pirms izbraukt, sagatavojiet itin visus dokumentus, kādi vien iespējami. Pilnvaras no auto īpašnieka. Tiesību tulkojumus, utt.

Uz Krievijas robežas tiek aizpildīta transportlīdzekļa ievešanas atļauja. Pārliecinieties, ka tajā tiek ierakstīti visi cilvēki, kas ceļojuma laikā iespējams sēdīsies pie stūres. Jo, kā jau teicu, katram milicim ir sava interpretācija.

Ja auto ir īrēts, pārliecinieties, kas ir ierakstīts kā auto īpašnieks apdrošināšanas polisē. Mūsu gadījumā, uz ceļojuma laiku, īrētais auto Krievijas teritorijā skaitījās atsavināts un piederēja vienam no brauciena dalībniekiem. Līdz ar to vēlams, lai šoferiem pilnvaras ir uzrakstītas gan no auto nomas firmas, gan no cilvēka, kas ierakstīts polisē.

Kad milicija jūs apturēs, esiet gatavi, ka mērķis nav pārbaude, bet vienkārši atrast punktu, lai varētu izspiest kukuli.

Interesanti ir tas, ka posteņos pat netiek apspriests variants sastādīt oficiālu protokolu. Milicis pats jau piedāvā, tā teikt, "samaksāt uz vietas".

Ja jums ir ārvalstu numurs, maksa ir sākot no 100 EUR. Taču tirgojieties. 90% gadījumu var tikt cauri ar 500 RUR (~10LVL).

Man gadījās nepamanīt zīmi un tiku apturēts ar 120 km/h vietā, kur jābrauc uz 50 km/h. No manis paprasīja 100 EUR, kurus labprāt samaksāju, un uzskatīju, ka esmu ticis pa lēto cauri. Vadījos pēc mūsu sodiem. Mani, tā teikt, noķēra uz muļķi. Krievijā ātruma pārsniegšana ir visai nenozīmīgs pārkāpums. Piem, pārsniegums par 30 km/h oficiāli tiek sodīts ar 300 RUR (6 LS). Pie mums, ja nemaldos, jau ir runa par tiesību atņemšanu.

Tūrisma informācijas punktos ir iespējams nopirkt tādus kā bukletus ar sodiem, utt. Kad iegādājām to, ikreiz, kad mūs apturēja, milicim redzot, blakussēdētājs pētīja šo bukletu. Milicis smagi nopūtās, un vai nu palaida, vai paņēma simbolisku maksu.

Taču, lai ko arī jūs darītu, neapdzeniet vietās, kur to ndrīkst. Krievijā par to soda ar tiesību atņemšanu. Un tad gan maksa nebūs mazāka par 4000 RUR.

Tāpēc brauciet uzmanīgi, un atcerieties, ka katrā postenī raksies tik ilgi, kamēr atradīs par ko paprasīt kārtējos 500 RUR. Vienā postenī pat aizgāja līdz tādai galējībai, ka tikām apturēti, šoferim lika izkāpt. Šoferis izslēdza aizdedzi un, protams, arī gaismas. Kad kopā ar milici pārgāja pāri ceļam, tas norādīja uz otrpus ceļam stāvošo auto un sāka prašņāt - kāpēc bez gaismām braucat?

Krievijā dienas laikā drīkst braukt bez gaismām. Turklāt mums tās bija ieslēgtas. Tikai tika izslēgtas, kad mūs apturēja. Esiet gatavi uz visu.

Kad bijām jau kalnos un domājām, ka apkārt ir tikai ēzelīši un aitas, pēkšņi nez no kurienes uzradās KGB oficieris, lai pārbaudītu mūsu dokumentus, jo atradāmies tuvu robežai, aiz kuras jau ālējas nemiernieki. Apjautājāmies viņam, kas tas par "bezpriģelu", kas darās uz ceļiem. Viņš tikai pasmaidīja, izstāstīja pāris anekdotes par ceļu miličiem un atklāti pateica, ja negribat nepatikšanas, labāk maksājiet, bet ne vairāk kā 100 RUR.

Neskatoties uz to, Kaukāzs ir kas neatkārtojams.