Saules staros / В лучах Солнца / Under the Sun / 태양 아래에서

Noskatījos Vitālija Manska dokumentālo filmu par dzīvi Ziemeļkorejā.
Filmas pirmizrādē Latvijā piedalījās arī pats režisors, sakot nelielu uzrunu pirms filmas un pateicās citiem cilvēkiem par palīdzību filmas tapšanā.

Nepalaidiet garām šo filmu!
Filma īsu laiku skatāma Latvijas kinoteātros.
Mans vērtējums - 10/10.

Domāju, ka filma pamatīgi "ieblieza" pa sirdi visiem skatītājiem. Ja filmas sākumā kādam zālē izspruka pa nervozam smiekliņam par redzamo situāciju bezjēdzīgumu, tad filmas beigās nekā tāda nebija, jo visi saprata, ka tā ir šis valsts paraugspilsētas dzīves realitāte.
Neaizpildītu vietu zālē praktiski nebija. Interesanti, ka skatītāju vidū bija arī vismaz pāris korejiešu valodā runājoši jaunieši.

Pārsteidzoši, ka neskatoties uz 100% Ziemeļkorejas uzraudzību, filmā izdevies parādīt tik daudz to, ko "nedrīkst", darot to tādā veidā, ka uzraugi laikam pat nesaprata, ka tas ir kaut kas īpašs. Daudz kas jāskatās "starp rindiņām" - filmā redzamo cilvēku sejās vai pat teiktajos vārdos.

Deju skolotājas vārdi meitenei - "Tu jau tik liela, bet vēl nesaproti? ... "
Skaidrs, ka ne jau par konkrēto deju kustību, kuru meitenei bija grūtības izpildīt,  bija runa

vai

Paraugbērnu rokā sažņaugtā mandarīna daiviņa un maizes klaipa gabals (kas ik pa laikam neuzkrītoši tika ēsts) paraugslimnīcas skatos, kur bērniem pēc uzraugu scenārija bija jāsaka teksts, ka viņi ļoti gaida "atveseļojoties" kādu citu meiteni, lai kopā mēģinājumos turpinātu priecēt Valsti un tās Vadoņus...

vai

Dāvanu saņemšana Vadoņa Svētkos, stāvot plānā formas tērpā ārā februārī.

vai

Masu deju skati ārā ziemā

vai

Skola bez apkures, kurā valda pilnīgs klusums, jo notiek tikai viena stunda - tā, kura tiek uzņemta filmā. Stundā tiek mācīts tikai par to, ka Vadonis ir teicis, ka japāņi un muižnieki ir neģēļi.

vai

"Ģimenes" sadzīves skati dzīvoklī, kurš nemaz nav viņu - ar norādēm no uzraugu puses "Uzvedieties dabiski, tā kā esot savās mājās"

vai

Pilnīgi sirreāls skats ar koncerta ainu, kur pasakot uzrunu uz skatuves uzstādītā mikrofonā, pēc uzrunas tas iebīdās grīdā.

Tas viss un daudz kas cits, atstāj ļoti skaudru pēcgaršu, ļauj pārdomāt par to, kas ir pieejams mums Latvijā. Nekas no tā parastajiem cilvēkiem Uzlecošās saules un prieka zemē nav - ne materiālā labklājība, ne arī jebkāda personīgā brīvība.

Ja Valsts saka, ka šodien tev jāpiedalās filmā, un no tavas tagadējās profesijas jāpārtop par šūšanas ceha inženieri vai piena fabrikas vecāko meistaru, tad tu to arī dari. Un neaizmirsti smaidīt un pateikt paldies Lielajam Vadonim.



Filma tika demonstrēta oriģinālvalodā (korejiešu) ar subtitriem latviski.

http://www.imdb.com/title/tt5129818/